Lielākā daļa vecāku cenšas pēc iespējas agrāk iemācīt bērnam būt neatkarīgam. Parasti šis mācību process ir saistīts ar nevajadzīgu emociju izpausmi gan no vecākiem, gan no bērna puses. Brīdī, kad bērnam tiek iemācīta spēja izmantot podu, uzvilkt drēbes, ēst ar galda piederumiem, jādomā par nepieciešamību izglītot bērnu par intelektuālo neatkarību.
Viens no vecāku uzdevumiem ir iemācīt savam bērnam pieņemt jēgpilnus lēmumus.
Mācīt bērnam patstāvīgi izvēlēties ir vissvarīgākais uzdevums salīdzinājumā ar bērna mācīšanu izmantot sadzīves priekšmetus. Daudzi bērnu psihologi neiesaka pieņemt lēmumus viņu vietā neatkarīgi no bērna vecuma. Pat mazākajam bērnam ir jādod izvēles brīvība.
Piemēram, pastaigas vākšanas procesā jums jājautā bērnam par viņa vēlmēm, proti, kur viņš vēlas pavadīt pastaigas laiku, kādās drēbēs viņš vēlas staigāt, kādas rotaļlietas viņš vēlas izvest ar viņu ārā. Ņemot vērā bērna atbildes un vadoties pēc tām, ir iespējams novērst zīdaiņa infantilitātes attīstību. Bērns pamazām sāks mācīties pieņemt patstāvīgus lēmumus, attīstīs spēju domāt un rīkoties pats.
Ja vecāki vēlas audzināt bērnā patstāvību, tad viņam jāuztic mazie uzdevumi, ņemot vērā viņa vecumu un iespējas. Piemēram, jūs varat lūgt savu bērnu palīdzēt sakārtot iepirkumu maisiņus vai nēsāt netīru veļu veļas mašīna.
Pēc pieprasījuma izpildes bērnam ir jāuzklausa uzslavas un uzmundrinājumi, pat ja viņš nav pilnībā izpildījis uzdevumu. Tikai šajā gadījumā bērns jutīs pats savu nozīmi, un viņam būs vēlme atkārtoti mēģināt rīkoties.
Būtu jāmudina bērns apgūt pats savu pieredzi. Vecākiem vajadzētu saprast, ka, ja bērnam patīk rotaļlietu, piemēram, rotaļu automašīnu, izjaukt atsevišķās daļās, tas nenozīmē, ka viņš izdodas. Bērna darbības mērķis ir iemācīties kaut ko jaunu, zināt priekšmeta iekšējo struktūru. Ir nepieciešams ļaut bērnam iegūt riska sajūtu, protams, riskam jābūt saprātīgam. Tādas frāzes kā: "Neaiztieciet, pretējā gadījumā jūs saplīsīsit!", "Neiet uz turieni, pretējā gadījumā jūs sasmērēsities!" vecākiem jālieto uzmanīgi.
Pieaugušiem bērniem ieteicams regulāri uzticēties maziem uzdevumiem, bet tiem ir nepieciešama atbildība. Piemēram, jūs varat lūgt savu bērnu katru dienu barot akvārija zivis, laistīt istabas augus vai ievietot ēdienu bļodā savam mājdzīvniekam. Protams, sākumā vecākiem būs jākontrolē bērna rīcība, atgādinot par mājas darbiem. Šeit ir svarīga arī jaunā palīga vai palīga uzslava un apbrīna.
Vissvarīgākais ir dot viņam savu pozitīvo piemēru, veicinot bērna neatkarību, jo bērni sāk sevi veidot pēc apkārtējo pieaugušo tēla.
Katija
|